No 1996. gada šajā Eiropas forumā Latviju pārstāvējušas deju grupas: TDA AČKUPS, TDA BITĪTE, deju grupa AUDA no Rīgas, TDA KATVARI no Limbažiem, TDA GAUJA no Valmieras, TDA Jaunība vai deju grupa IEVIŅA no Jelgavas, deju grupa RATIŅŠ no Gulbenes, deju grupa SAULGRIEŽI no Cēsīm, deju grupa MIĶELIS no Priekuļiem, deju grupa ABULS no Trikātas, deju grupa DUN-DANG no Dundagas, deju grupa ARNIKA no Carnikavas, TDA JAMPADRACIS no Limbažiem, TDA RĪDZENIEKS no Rīgas, deju kopa LAIPA no Jelgavas un deju kopa RAITA no Valmieras rajona. Svētku gājienā, līdzās citu valstu karogiem, plīvo arī Latvijas karogs.

1998. gadā Latvijā uz XXII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XII Deju svētkiem bija ieradušies trīs Eiropiādes Starptautiskās Komitejas pārstāvji, kuri bija ļoti pārsteigti par redzēto, un Komitejas rudens sēdē atspoguļoja mūsu svētku vērienīgos koncertus kā izcilākos tautas mākslas sasniegumus, kā arī izteica vēlēšanos EIROPEĀDI kādreiz redzēt Latvijā.

2000. gadā Latvijas skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos no ESK bija ieradušies pieci pārstāvji. 2001. gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās piedalījās ESK prezidents Bruno Pēters, kuram vizītes laikā bija tikšanās ar pilsētas mēru Gundaru Bojāru un sarunas par Rīgas pilsētas iespējamo atbalstu EIROPIĀDES rīkošanai Rīgā 2004. gadā. 2001. gada 22. augustā Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja nolēma atbalstīt Kultūras pārvaldes ierosinājumu nosūtīt EIROPIĀDES rīcības komitejai apliecinājumu tam, ka Rīga varētu uzņemties 41. EIROPIĀDES rīkošanu 2004. gadā. Apliecinājuma vēstule tika nosūtīta Eiropiādes Starptautiskās Komitejas prezidentam Bruno Pēteram.

2002. gada 2. oktobrī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Eiropiādes Starptautiskās Komitejas prezidents Bruno Pēters parakstīja līgumu par EIROPIĀDES 2004 rīkošanu Rīgā.
      2 of 2      
Rîgas DomeRDKPEuropeade