2004. gadā no 21. jūlija līdz 25. jūlijam Rīgā notiks EIROPIĀDE.

EIROPIĀDE ir viens no lielākajiem tautas mākslas un kultūras forumiem, kas katru gadu notiek kādā no Eiropas valstīm. Tā vēsturi aizsāka mākslas draugu kopa no Itālijas, Vācijas, Spānijas un Francijas, kas sanāca kopā 1963. gadā, lai izveidotu pirmo Eiropiādes Starptautisko Komiteju (ESK), kas joprojām darbojas kā sabiedriska organizācija. 1964. gadā Beļģijā notika pirmais starptautiskais pasākums EIROPIĀDE , kuras galvenais mērķis bija, un joprojām ir, draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes. Turpmāk katru gadu kādā no Eiropas valstīm notika šis kultūras un mākslas forums, piesaistot arvien vairāk dalībnieku. Viens no festivāla pamatprincipiem ir - ja kāda grupa jau ir piedalījusies EIROPIĀDĒ, tad tā tiek uzaicināta arī nākamajā gadā.

Arī Eiropiādes Starptautiskajā Komitejā, kas ir nevalstiska organizācija, tiek uzaicināti darboties katras dalībvalsts pārstāvji. Tajā ir 38 pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm. Pašlaik ESK prezidents ir Bruno Pēters /Bruno Peeters/.

Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas. 1993. gadā 30. EIROPIĀDE notika Dānijā – Horsenā, kur uzaicināja vienu deju grupu no katras Baltijas valsts. Latviju pārstāvēja deju grupa MIĶEĻIS, kurai jau bija draudzības saites ar deju grupu no Horsenas. Nākamajā - 1994. gadā MIĶELIS finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties, tādēļ savu uzaicinājumu nodeva deju ansamblim BITĪTE un vidējās paaudzes deju grupai AUDA, kuru mākslinieciskā vadītāja Indra Filipsone šobrīd ir arī Latvijas pārstāve ESK. 1995. gadā 32. EIROPIĀDĒ Spānijā – Valensijā piedalījās jau 12 deju grupas no Latvijas.

1996. gadā ESK, diemžēl, sāka ierobežot dalībnieku skaitu no katras valsts, jo tika saņemts pārāk daudz pieteikumu papildus tām grupām, kas jau bija piedalījušās iepriekšējos forumos. Iespējamo dalībnieku skaitu, kas parasti ir 3500 – 7000, nosaka pilsēta, kurā tiek rīkots šis forums. Pēc tam Eiropiādes Komiteja nosaka limitu, cik dalībnieku no katras valsts piedalīsies. Par to tad ir jāatbild katras valsts pārstāvim. Viņam arī jāapvieno grupas kopējam priekšnesumam. Festivālā puse no grupām piedalās atklāšanas koncertā, puse noslēguma koncertā, kā arī visi dalībnieki festivāla laikā koncertē uz dažādām skatuvēm pilsētā.
      1 no 2      
Rîgas DomeRDKPEuropeade